Kā mazināt stresu ikdienā? Noderīgi padomi ikvienam!

ka mazinat stresuStress tiek definēts kā personas psihes reakcija uz kādu emocionālu kairinājumu vai problēmsituāciju. No tā kādos savas dzīves posmos nav pasargāts praktiski neviens, bet daudziem darba vai dzīvesveida dēļ ar stresu nākas saskarties ik dienas. Tomēr jāatceras, ka mums nav obligāti jākļūst par stresa upuriem, mēs varam to iemācīties vadīt un kontrolēt. Kā mazināt ikdienā radušos stresu un justies labāk?

Pirmkārt, daudz ko nosaka cilvēka paša vēlēšanās iesaistīties stresa mazināšanā. Pozitīvas attieksmes ieradums ne visiem ir dots no dabas, un dažreiz mums nākas mazliet piedomāt, lai paskatītos uz situāciju no malas un nomierinātos. Vēl vairāk – lai cik savādi tas neizklausītos, daudzi cilvēki izvairās identificēt savas emocijas un atzīt to eksistenci sev un citiem. Līdz ar to, pirmais solis ir stresa apzināšanās.

Kad esam izpratuši savas sajūtas, emocionāli stresa mazināšanā var ļoti palīdzēt to nosaukšana vārdā jeb izrunāšanās. Pasakot tieši, kas ir tā situācija, kas mūs uztrauc, mēs to it kā izlaižam no sevis ārā un sajūtamies labāk.

Ja stress ir kļuvis par mūsu sabiedroto visas dienas laikā un nepamet pat ierodoties mājās, būtu svarīgi piedomāt pie saviem ikdienas paradumiem. Piemēram, beidzot darba dienu, kuru esam pavadījuši darbā ar datoru, mājās vajadzētu pārslēgties uz citu darbību – pagatavot ēst, nodarboties ar rokdarbiem vai citu hobiju, iziet pastaigā, doties skrējienā u.c. Pārslēgšanās no vienas darbības uz citu pozitīvu un nomierinošu ieradumu ir izcils līdzeklis stresa mazināšanai.

Tomēr lielai daļai ir nācies saskarties ar situāciju, kad dari ko darīdams, bet saspringums un trauksmes izjūta kā nepamet tā nepamet. Šāda situācija nebūt nav nekas neparasts, īpaši, ja gaidāms kāds svarīgs notikums vai radies kāds saspīlējums darbā, kuru šobrīd paši nevaram atrisināt. Ir divas lietas, ko šādā situācijā vēlams darīt: pirmkārt, censties apzināties, ka ir notikumi, kuri šobrīd nav mūsu ietekmes zonā, tāpēc par tiem nav vērts satraukties un, otrkārt, izmēģināt stresu mazinošus vingrinājumus.

Lai stresa mazināšana izdotos pat ļoti saspringtās situācijas, var palīdzēt elpošanas vingrinājumi (piemēram, lēnas un dziļas ieelpas) un apzināta muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana visā ķermenī. Lai to paveiktu, galvenais ir censties izprast sevi un savas reakcijas uz apkārt notiekošo – ķermenis būs pateicīgs, ka tajā ieklausīsities un atvēlēsiet vairāk laika un rūpju sev.

Infografika, kas tev palīdzēs – http://aptiekas.apotheka.lv/infografika-ka-atpazit-bernu-un-pusaudzu-slikto-stresu-2/

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *