Kas ir vitamīni un ko tie dod mūsu organismam, kā arī katra vitamīna nozīme

         vitamīni   Pavasarim iestājoties, ne mazums dzirdam par to, ka nepieciešams uzņemt papildu vitamīnus, lai cīnītos ar pavasara nogurumu un depresiju. Visbiežāk pavasara nogurums iestājas no hipovitaminozes jeb vitamīnu trūkuma – latviešiem ziemā pārsvarā jāiztiek ar uzkrātajām vitamīnu rezervēm no vasaras un rudens, jo ziemā tie mazāk pieejami uzturā, pat, ja lietojam ārzemju augļus un dārzeņus. Labs veids, kā uzturēt normālu vitamīnu līmeni organismā, protams, ir lietot aptiekās pieejamos kompleksos sintētiskos vitamīnus jeb multivitamīnus. Šoreiz vairāk parunāsim par to, kas tad ir vitamīni un kādēļ tie tik ļoti nepieciešami mūsu organismam.

            Tātad, medicīnas grāmatās atrodamās definīcijas vēsta, ka vitamīni ir dažāda veida organiskie savienojumi, kas ļoti mazā daudzumā nepieciešami cilvēku un dzīvnieku organismā, lai nodrošinātu tā normālu funkcionēšanu, pretēji galvenajām uzturvielām (tādām kā olbaltumvielām, minerālvielām, taukiem, ogļhidrātiem), kas nepieciešamas krietni vien lielākos daudzumos.

            Šobrīd atklāti apmēram 30 vitamīnu veidu, kurus pieņemts apzīmēt ar latīņu alfabēta burtiem vai ķīmiskajiem nosaukumiem un to saīsinājumiem. Daļai no vitamīniem ir visai līdzīga uzbūve, un to bioloģiskā iedarbība arī ir visai vienāda, tādēļ tie apvienoti vitamīnu grupās. Vissarežģītākie un pētnieku interesi izraisošākie vitamīni noteikti ir provitamīni – ķīmiski savienojumi, no kuriem mūsu ķermenis pats sintezē pavisam citus sev noderīgos vitamīnus. Viens no šādiem ir vitamīns D, kuru spēj sintezēt mūsu āda, kad uz to iedarbojas saules stari (tieši tādēļ to arī mēdz dēvēt par “saules vitamīnu”).

            Vitamīni dažādos daudzumos atrodami vai visos pārtikas produktos, dažos vairāk un dažos mazāk. Protams, visiem zināmi produkti, kas lielā daudzumā satur to vai citu vitamīnu, piemēram, citroni, kas ir lielisks C vitamīna avots. Papildus pārtikai varam uzņemt arī rūpnieciski iegūtos vitamīnus, kurus ražo no augu vai dzīvnieku izcelsmes vielām un kuri ir daudz koncentrētāki vai sintētiskos vitamīnus, kuri tiek iegūti ķīmiskās sintēzes rezultātā un ir vistīrākie un viskoncentrētākie.Pēc to ķīmiskajām īpašībām, vitamīnus mēdz iedalīt arī ūdenī šķīstošajos un ūdenī nešķīstošajos vitamīnos – tam, kā tie reaģē ar ūdeni, ir liela nozīme to bioloģiskajā aktivitātē (jo pilnīgi visos cilvēka organisma procesos tā vai citādi iesaistīts ūdens).

            Pavasarī papildus vitamīnu uzņemšanai ir liela nozīme ķermeņa funkciju nodrošināšanā šajā laikā, kad vērojams ķermeņa vitamīnu rezervju izsīkums, kas samazina imunitāti, tādējādi pakļaujot organismu saslimšanas riskam.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *